Saskaņā ar Tiesību aktu projektu portālā pieejamo informāciju, Finanšu ministrija (FM) ir nākusi klajā ar nozīmīgu iniciatīvu finanšu sektora reformēšanai.
Ierosinājums paredz, ka, sākot ar 2027. gada 1. janvāri, nebanku kreditēšanas sektora licencēšanas, reģistrācijas un uzraudzības funkcijas tiks nodotas Latvijas Bankas (LB) kompetencē. Šis solis ir daļa no plašāka informatīvā ziņojuma, kura mērķis ir izveidot vienotu un efektīvu sistēmu visu patērētāju kreditētāju pārraudzībai.
Reforma investīciju vides uzlabošanai
Šīs pārmaiņas sakņojas Ministru kabineta 2025. gada 15. jūlija lēmumā, ar kuru tika apstiprināts rīcības plāns Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanai un investīciju piesaistei. FM kā vadošajai institūcijai tika uzdots sadarbībā ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju (EM), Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un nozares nevalstiskajām organizācijām, piemēram, “Fintech Latvija asociāciju” un Latvijas Finanšu nozares asociāciju, līdz 2025. gada beigām izstrādāt modeli uzraudzības konsolidācijai. Galvenie reformas mērķi ir birokrātiskā sloga mazināšana, procesa caurskatāmība un vienotas metodoloģiskās pieejas ieviešana visiem tirgus dalībniekiem.
Pašreizējā situācija: Sadrumstalota uzraudzības sistēma
Patlaban Latvijas finanšu tirgus uzraudzība ir sadalīta starp trim galvenajām iestādēm, kuru fokuss un kontroles mehānismi būtiski atšķiras:
Latvijas Banka: Pārrauga aptuveni 233 tirgus dalībniekus (bankas, apdrošinātājus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, kriptoaktīvu sniedzējus u.c.).
PTAC: Licencē un kontrolē aptuveni 38 nebanku patērētāju kreditētājus.
Valsts ieņēmumu dienests (VID): Uzrauga aptuveni 317 subjektus, kuriem nav nepieciešama speciāla licence kredītu izsniegšanai.
Šāda sistēma nereti rada situācijas, kurās viena uzņēmumu grupa nonāk vairāku uzraugu redzeslokā. Piemēram, ja bankas meitassabiedrība sniedz patērētāju kredītus, to uzrauga PTAC, savukārt pašu banku – Latvijas Banka. Līdzīga situācija ir ar AS “Altum”, kuru vienlaicīgi kontrolē gan VID, gan PTAC. FM norāda, ka šāda dublēšanās nelietderīgi tērē valsts resursus un rada liekas administratīvās izmaksas pašiem komersantiem.
Plānotās izmaiņas un patērētāju interešu aizstāvība
Saskaņā ar piedāvāto scenāriju, Latvijas Bankas pārziņā pāries:
PTAC licencētie patērētāju kreditētāji;
Hipotekāro kredītu starpnieki un to pārstāvji;
Kopējā finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību un interešu aizsardzība.
Būtiski uzsvērt, ka attiecībā uz subjektiem, kas šobrīd atrodas VID uzraudzībā, jaunas prasības netiek plānotas. Tāpat Ekonomikas ministrija saglabās savu lomu kā politikas veidotāja patērētāju tiesību aizsardzības jomā, nodrošinot, ka politiskais ietvars paliek nemainīgs, kamēr praktiskā uzraudzība tiek centralizēta Latvijas Bankā.
Tālākie soļi un ieviešanas termiņi
Lai nodrošinātu tiesisku un pārdomātu pāreju, Ministru kabineta protokollēmums paredz, ka attiecīgie normatīvo aktu grozījumi ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai valdībā līdz 2026. gada 30. aprīlim. Tas ļaus visām iesaistītajām pusēm un tirgus dalībniekiem savlaicīgi sagatavoties jaunajam regulējumam, kas stāsies spēkā 2027. gadā. Pašlaik ziņojums ir nodots saskaņošanas procesam, un ieinteresētās puses savus atzinumus var sniegt līdz 2026. gada 5. janvārim.
